Taustiņinstrumenti
Čelesta: no itāļu itāliešu celesta < latīņu. Plāksnīšu taustiņu sitamais mūzikas instruments. Izgudrota 1886. Nospiežot taustiņu, ar filcu apvilkti veserīši pieskaras plāksnītēm un rada dzidru, zvaniņiem līdzīgu skaņu. Skaņojums hromatisks. Izmanto simfoniskā orķestrī.
Klavieres: taustiņu mūzikas instruments. Sāka būvēt 18. gadsimts sākumā (pirmās – 1711; B.Kristofori), uzlabojot klavihorda un klavesīna konstrukciju. Nospiežot taustiņus, ar filcu apvilkti koka āmuriņi sit pa stīgām, tās ieskandinot. Klavieres skaņojums hromatisks, diapazons ~7 oktāvas. Galvenie klavieru veidi atkarībā no mehānisma korpusa: flīģelis (spārnveida), pianīns (vertikāls), tāfelklavieres (plakans četrstūris).
Ērģeles: pneimatisks stabuļu un taustiņu mūzikas instruments. Sastāv no dažāda izmēra stabulēm, pneimatiskas gaisa pievadsistēmas, spēles galda ar vairākām klaviatūrām (manuāļi un pedālis). Primitīvākais ērģeles paveids pazīstams jau no 3. gadsimta priekš mūsu ēras.
Sintezators: Elektronisks taustiņinstruments, ar ko var iegūt neizsmeļamas tembru kombinācijas, arī atvieglot skaņdarba radīšanu un pierakstīšanu.
Stīgu strinkšķināminstrumenti
Arfa
0: itāļu arpa, vācu Harfe Liels, trīsstūrveidīgs strinkšķināmais stīgu instruments.
Ģitāra: Strinkšķināms stīgu instruments. Ir vairāki ģitāru veidi: ar 6 stīgām, 7 stīgām, Havajas ģitāra ar 6 stīgām, ko spēlē, instrumentu turot klēpī. Pēc skaņu iegūšanas veida izšķir akustiskās un elektriskās ģitāras. Sk. arī basģitāra, stīlģitāra.
Citi-citi
Solisti: un citi nedefinētie instrumenti
Vokālās balsis
Solisti
0: Balss
1: Soprāns
2: Mecosoprāns
3: Alts
4: Tenors
5: Baritons
6: Bass
Koris
0: zēnu
1: meiteņu
2: bērnu
3: sieviešu
4: vīriešu
5: jauktais