Tikums
Pērkons
Parkūns, Pārkiuņs, Perkūnas
Galvenā debesu dievība. Senajā Grieķijā Pērkonas bija Zevs, romiešiem - Jupiters
Pērkons ir vienīgā latviešu dievība, kam ir plaša ģimene (Pērkona māte, Pērkona meitas, 5, 6 vai 9 Pērkona dēli un Pērkona vedekla). Folklorā sastopam arī četrus Pērkonus, vai skaitā neminētus Pērkoniņus, piecus Pērkona brāļus.
Ieroči
zibens, deviņi zibeņi, zobens, pātaga, dzelzs rīkste, bulta vai lode, milna vai ugunīga milna.Tautasdziesmās un buramvārdos sastopamajam Pērkonam ir melni zirgi vai svina ķēve, savukārt pasakās viņš brauc ar baltiem zirgiem.
Simboli
Pērkoņa apzīmēšanai izmantoja Pērkonkrustu, kam bija vairāki grafiskie apzīmējumi. Tas ir Dieva krusts, kam uz labo vai kreiso pusi ir savīti zari.Liecības
13. gadsimta Atskaņu hronikas teksta 1430. pantā par lietuviešu dieva Perkune palīdzību viņiem karagājienā uz Serves pussalu Sāmsalā, pārklājot Irbes šaurumu (Austrumlīci ) ar ledu.Pret Svorbi gāja jūrai pāri,
Ko sauc par Svorbi, tāli,
Šo nedievs Pērkons bij ar gāli
Kā vēl nekad to pārklājis.
J.Saivas atdzejojums
zü Swurben vüren sie ubir se,
dasz ist genant dasz Österhap,
als esz Perkune ir apgot gap
dasz nimmer sö hart gevrös.
Pekols
Nāves dievs, Mirušo valstības, Pazemes valdnieks.
Senlatviešu kapu kalnu dievs, Gaisa garu, Elles, Tumsas un aptumsumu dievs.
Patollus (latīn.), Patols, Pīkols (latg. >> pi+kolns), Pikuls, Pikols, Pīkals (piķis), Pekkols (>> pekle), Patols pa- >> pie + tula >> zeme
Patrimps
Jūras, Auglības, Dzīru dievs
Potrimpus (latīn.)
Antrimpus (An- >> ? + trimps >> ) => jūras dievs;
Trimps: dzīru dievs
Patrimps: Patrimps (Pa- >> pie|zem + tula >> zeme) => ūdeņu un avotu dievs;