Par dziesmām un dziedāšanu (8512)

Dziesmas pa dziedāšanu

Sadzīves dziesmas veltītas ikdienas notikumiem, sadzīviskām situācijām, cilvēku savstarpējām attiecībām un emocionālajiem pārdzīvojumiem. Tās atspoguļo gan prieku un jautrību, gan bēdas un skumjas, tādējādi kļūstot par autentisku liecību par latviešu tautas dzīvesveidu dažādos vēstures posmos. Šo dziesmu loma ir bijusi gan izklaidējoša, gan izzinoša, jo tajās iekļautas gan pamācības, gan anekdotiski stāsti.

Sadzīves dziesmas ir daudzas latviešu tautas dziesmas, kuras nav saistītas ar gadskārtu ciklu vai ģimenes ieražām un godiem, bet savijas ar cilvēku dzīvi – ikdienu, cilvēku savstarpējām attiecībām, apkārtējās pasaules novērojumiem. Šīs dziesmas varētu nosaukt par sadzīves dziesmām. Rakstura un satura ziņā tās ir gan liriskas, sirsnīgas un nopietnas, gan jautras, bravūrīgas un humoristiskas. Sadzīves dziesmas parasti ir individuāli vai kopā unisonā dziedamas, lielākā daļa ir jaunākas izcelsmes, tāpēc tām nav raksturīgas seno ieražu dziesmu šaurais melodijas diapazons un kolektīvā izpildījuma maniere ar vilcēju vairākbalsību. Senākas izcelsmes dziesmu melodijas raksturīgas vienīgi šūpļa dziesmām. Sadzīves dziesmām parasti ir vairāki panti ar sižetisku notikumu izklāstu. Tāpēc šīs dziesmas arī dēvē par garajām dziesmām. Dina Heidemane

Sadzīves dziesmas bieži vien sniedz nelielu ieskatu laikmeta sociālajā kontekstā – tās stāsta par mīlestību, strīdiem, kaimiņu attiecībām, ikdienas soļa grūtībām un priekpilniem notikumiem. Atšķirībā no rituālajām dziesmām, kuras piemīt stingra rituāla un simbolikas nozīme, sadzīves dziesmas ir neformālākas un vieglāk pielāgojamas dažādām situācijām.

Šūpļa dziesmas

Bērnu audzināšana, kopšana un mācība. Aukļu un bērnu dziesmas. Lolojamās jeb šūpuļa dziesmas. Šūpļa dziesmām raksturīgi īpaši refrēni – aijā, aijajā, eiju, žūžu, ā-a-ā, aijā žūžu, aijā kušu, čuči guli, čuči ļuļi u.c

Iemīļots poētiskais tēls dziesmās ir pelīte, kas velk miegu caur klēti, caur namu, caur istabiņu; caur slieksnīti, caur zemīti; ved miega vezumiņu, izdala miegu saujiņām, riekšavām; liek miegu šūpuļa pagalvī, gultiņas maliņā, pie paša bērna actiņām.

Jauniešu sadzīves dziesmas

Jaunekļu, puišu un meitu, savstarpēja satiksme.

Citu ļaužu (mātes, māsas, brāļa, meitu vaj puišu draudzes) padomi un brīdinājumi, sevišķi lūkošanās un precības ziņā; vispār izteikti novērojumi un spriedumi par jaunekļu savstarpēju satiksmi.

Puišu dziesmas

Tautu dēls dodās, precības nolūkā, svešumā.

Meitu dziesmas

Bērnu dziesmas

Bērnu dziesmu jēdziens ir plašs un ietver dažāda tipa, dažādu funkciju un tematikas dziesmas. Tās ir dziesmas, ko dzied paši bērni, un arī pieaugušo dziesmas bērniem, dziesmas par bērnu fantāzijas, uztveres pasauli. Plašākā nozīmē tās aptver bērnu rotaļu dziesmas, arī šūpļa dziesmas un lielāko daļu ganu dziesmas. Tās ir arī joku dziesmas un dziesmas par dzīvniekiem. Bērni rotaļājoties dzied arī daudzas pieaugušo dziesmas.

Mirēju dziesmas

Šī ir teiktā dziesma – Bēru dziesma. Iespējams, ka tā ir reāli funkcionējusi pēc bēru fakta, kā bēru svinēšana par godu jaunai meitai, kura šeit ir redzama ar vainagu, proti, nomirusi neprecēta. Parasti šādas dziesmas bērēs izpildīja profesionālas vai pusprofesionālas dziedātājas – sievas, kuras par zināmu atlīdzību staigāja no sētas uz sētu. Šai konkrētajai dziesmai, kas sastāv no trīs frāzēm, izskatās, ka saucēja ir dziedājusi pirmās divas, bet trešajā reizē pievienojas koris.
Ziemeļlatgale – Alūksne un Gulbene, kā arī Madonas apkārtne – ir zināmas ar īpaši sarežģītiem dialektiem (Latvija tādas bija ap 160). Mūsdienās tos reti kurš vēl pārvalda. Alūksnes novadā ir īpaša izloksne, un dziesma tiek dziedāta ar diezgan cietu izrunu.Linda Šarkova

Gada svētki un svinamas dienas (15115)

Gada svētki un svinamas dienas, paradumi

Gadskārtu ieražu dziesmas saistītas ar dažādiem kalendāriem svētkiem un gadalaiku maiņu. Tās tiek dziedātas Jāņos, Ziemassvētkos, Meteņos, Lieldienās, Mārtiņos un citos latviešu tradicionālajos svētkos, lai godinātu dabas ritmu un pāreju no viena gadalaika uz nākamo. Šajās dziesmās bieži atspoguļojas vēlme nodrošināt auglību, labu ražu un veiksmi turpmākajos darbos, kā arī apliecināt cieņu dabai un senču paražām.

Gadskārtu ieražu dziesmu pamatā ir senas, rituālas tradīcijas. Tās cieši saistītas ar ticību dažādām pārdabiskām norisēm un dievībām, kuras mūsu senči godināja. Šādās dziesmās sastopami simboli un tēli (piemēram, Saule, Mēness, Jumis), kuriem bija maģiska nozīme, lai gādātu par pārpilnību un nodrošinātu aizsardzību. Šī dziedāšanas tradīcija vienlaikus radīja kopības sajūtu, apvienojot cilvēkus priekā par dzīves un dabas ciklisko dabu.

Ziemas saulgriežu svinību izdarības un dziesmas. Ziemas saulgriežus – tautasdziesmās tos sauc par ziemassvētkiem – svinēja dienās, kad pēc gada visgarākās nakts un visīsākās dienas iestājās pagrieziens uz pavasara pusi

Rotāšana un rotāšanas dziesmas.

Līgotnes. Par līgotnēm, līgo dziesmām jeb Jāņu dziesmām sauc latviešu tautasdziesmas ar piegavilējumu līgo, arī leigū, līgoja, līgoje, u. c. Latgales austrumdaļā līgotņu piegavilējums ir rotā vai rūto.

Cilvēka mūža ritums, ģimenes un radu sadzīve (168710)

saistītas ar svarīgākajiem cilvēka dzīves pavērsieniem – dzimšanu, kristībām, kāzām un bēru rituāliem. Tās izceļ šādu notikumu svinīgo un emocionālo nozīmi, stiprinot ģimenes un kopienas saiknes.

Kristību dziesmas, pādes dīdīšana

Precību | Kāzu ieražas un dziesmas

Bēru dziesmas

Cilvēka darbība saimnieciskā ziņā, dažādi darba arodi: arāju, pļāvēju, ganu, linu dziesmas, talku dziesmas u.c

Darba dziesmas ir latviešu folkloras žanrs, kas galvenokārt saistīts ar praktisku darbu veikšanu un kolektīvu sadarbību. Tās tradicionāli skanējušas lauku sētās, talkās, ganos, zvejnieku laivās un citos darbos, kad bija nepieciešams uzturēt vienotu ritmu un saliedēt kopējo enerģiju. Raitais dziesmu ritms un saskaņotās balsis palīdzēja ne tikai paātrināt darba gaitu, bet arī veidot emocionālu pacēlumu, stimulējot fiziskos un garīgos spēkus. Šīs dziesmas dziedāja darba laikā, uz darbu ejot vai nākot no darba, atpūtas brīdī.

Talkas dziesmas

Ganu dziesmas

Malēju dziesmas

Plašāks sabiedriskais stāvoklis un ļaužu šķiras (2990)

Sērdieņu un bāreņu dziesmas galvenokārt atspoguļo bērnu un jauniešu, kuriem dzīvē trūkst vecāku mīlestības, grūto likteni. Tās ir dziļi emocionālas, bieži ietverot ilgas pēc mātes vai tēva, un atklāj sāpīgu pieredzi, kad cilvēks tiek atstāts bez atbalsta. Līdz ar to šīs dziesmas tautas mutvārdu tradīcijās kalpo par sirsnīgu līdzjūtības apliecinājumu un aicinājumu uz savstarpēju palīdzību.

Tomēr sērdieņu dziesmās atrodams ne tikai skumju stāsts – tajās arī jaušams mērķtiecīgs izturības gars, kur dziedātājs ar cerību raugās nākotnē. Caur tām dziedātāji spēj dalīties savos pārdzīvojumos un iegūt mierinājumu, jo kopīgā dziedāšanā tiek radīts atbalstošs un saprotošs emocionālais lauks.

Starptautiskais stāvoklis, tēvzemes un valsts apsargāšana un aizstāvēšana pret ārējiem ienaidniekiem. Karš un kara vīrs; šķiršanās no savējiem, no dzimtenes, karā aizejot (1720)

Rotaļa ir horeogrāfiskas folkloras žanrs. Var nodalīt atsevišķi Rotaļspēli un Rotaļdeju, kas abi ir starpžanri, jo apvieno gan rotaļas, gan spēles jeb dejas elementus. Jēdzienus rotaļa, rotaļāšanās lieto arī, lai apzīmētu dažas ar spēles žanru saistītas nodarbes. Piemēram spēlēšanos ar spēļmantiņām, kas tādejādi tiek sauktas par rotaļlietām. Rotaļavar būt: Rotaļāšanās - izklaidējoša un izglītojoša nodarbe

Kāzu rotaļas, mičošana