Bēthovens

☰

Skaits: 9 + 1 (no 10. saglabājusies I daļa)

Atšķirībā no J. Haidna (kopā: 104. simfonijas) vai V. A. Mocarta (kopā: 41. simfonija), L. van Bēthovenam kvantitatīvi ir ievērojami mazāk simfoniju (kopā: 9 + 1, kur no 10-tās saglabājusies tikai I daļa), taču satura ziņā tās ir daudz apjomīgākas. Katra simfonija piedāvā jaunu dramaturģisko konceptu, risina atšķirīgas problēmas, un tās ir tik globālas, ka to ietekme ir jūtama visā pasaulē.

Heroiskā simfonija veltīta Napoleonam Bonapartam, taču, kad Bēthovens uzzināja, ka Napoleons sevi pasludināja par imperatoru, no partitūras veltījuma ierakstu izplēsis.
Brīvība, brālība, ~~vienaldzība~~ vienlīdzība!
Otrā pasaules kara laikā Hitlers un nacisti sistemātiski izmantoja Bēthovena mūziku saviem politiskajiem mērķiem.
Cīņa pret buržāzisko slāni ir tuva arī komunistu propogandai. Tikai buržāzija ir aizstāta ar kapitālismu. Ļeņina mīļākais komponists: Bēthovens; mīļākais skaņdarbs: Klaviersonāte Nr. 23 Appasionata. Taču Staļins 9. simfoniju apraksta kā Mūziku masām: "Nav iespējams to pārāk bieži atskaņot, tai ir jāskan pat vismazākajos padomju ciematos."
Seid umschlungen Millionen! Apskaujieties, milijoni!
kalpo par aizsegu Staļina miljonu slepkavībai.
Japāna katru gadu decembrī 10 000 kora dziedātāju pulcējas Osakas koncertzālē, lai dziedātu Bēthovena devītās simfonijas finālu 'Oda priekam'.
9. simfonijas 'Prieka tēmas' melodija bija Zimbabves himna no 1974. līdz 1980. gadam.
Otrdien, 1891. gada 5. maijā, plkst. 20:00 Ņujorkas koncertzāle “Kārnegija zāle” ( angļu: Carnegie Hall ) atklāšanas koncertā skan Bēthovena uvertīra “Leonora Nr. 3” op. 72b

Bēthovena simfoniskās daiļrades periodizāciju varam sadalīt trīs grupās. Līdzīgi, kā klaviermūzikā (sonātes žanrā), pirmās simfonijas seko Haidna un Mocarta tradīcijām.

Vīnes periods ( 1792 - 1802 )
Simfonijas Nr. 1 un Nr. 2
Heroiskais periods ( 1803 - 1815 ) /varonīgais
Simfonijas no Nr. 3 līdz Nr. 8
Vēlīnais periods ( 1820 - 1826 ) /revolucionārais
Simfonija Nr. 9 (10. simfonijas 1. daļa - romantiska)

Mēdz teikt, ka līdz ar dzirdes zudumu, no Bēthovena muzikālās valodas pazūd arī klasiskās skolas ietekme. Brieduma periodā (heroiskais) ar vien vairāk parādās romantismam raksturīgās tendences - romatisks saturs - pāreja no absolūtās mūzikas (mūzika pati par sevi, bez konkrēta vēstījuma) uz programmātisku mūziku, tādu, kam pamatā ir programma (ar noteiktu stāstu). Parādās elsatīgākas mūzikas formas, dažreiz cikla daļas ir mainītas vietām, pielāgojot to mākslinieciskās ieceres koncepcijai, ieviesti jauni žanri (skerco, sēru maršs) un paplašināts simfoniskais orķestris. Piemēram, 6. simfonijai ir piecas daļas, taču pēdējās trīs apvienotas ar attacca principu (bez pārtraukuma) — faktiski tikai trīs daļas. Tā ir arī pirmā programmātiskā simfonija cilvēces vēsturē.

Pēc satura simfonijas var dalīt divās grupās:

Heroiskās — ar centrālo ^supervaroni: 3., 5., 7.
Liriski žanriskās: 4., 6., 8.

Tomēr katra simfonija ir unikāla žanra attīstības evolūcija, gan filozofijā, gan tehniskajos risinājumos.

Heroiskā simfonija

Simfonijas atskaņojums aizņem nedaudz mazāk par vienu stundu (~55 min.). Līdz šim vienas simfonijas ilgums bija vidēji ~30 minūtes.
Simfonijas pamatā varonis (angļu: hero, itāļu eroe) --> Sinfonia Eroica.

Otrā daļa - Sēru maršs (12. klaviersonāte)Drīzumā šeit parādīsies apraksts

Uz augšu

Heroiskā simfonija

Vai esi gatavs atbildēt uz dažiem jautājumiem?