Volfgangs Amadejs Mocarts

La mažora Klaviersonāte Nr. 11

Piano Sonata No. 11 in A dur, K.331

Intonācija: Izcelsme - latīņu intonatio < intonare ‘skaļi izrunāt’. Vismazākā melodijas daļa, kam ir muzikālās izteiksmes nozīme.

Motīvs: Izcelsme - franču motif < latīņu motivus < movere ‘iekustināt’. Melodijas pamatelements; mazākā melodijas daļa (sastāv no intonācijām), kam piemīt noteiktas, raksturīgas iezīmes; arī neliels melodisks skaņdarba fragments.

Frāze: Izcelsme - vācu Phrase < latīņu < sengrieķu phrasis ‘izteiciens, teiciens’. Neliels skaņdarba posms, ko var uztvert par relatīvi pabeigtu muzikālu domu; ar vienu elpu izdziedams skaņdarba posms. Frāze sastāv no vairākiem motīviem un var aptvert vairākas taktis vai pat visu mūzikālo domu. Tās var būt atkārtotas uzbūves vai kontrastējošas, ko izmanto, lai attīstītu mūzikas ideju un temu.

Teikums: Katrs teikums sastāv no vairākām frāzem un var būt tematiski attīstīts. Teikumi bieži nodrošina mūzikas kompozīcijas galveno struktūru.

Periods: Skaņdarba posms, kurā izteikta pabeigta muzikāla doma. Katrs periods sastāv no vairākiem motīviem, frāzēm un intācijām. Periodi palīdz organizēt mūzikas domas un izveidot mūzikas formu.

Sacerēšanas gads: 1781–83 | 27. gadi | Vīne vai Zalcburga
Daļas:

• "Andante grazioso"
• "Menuetto"
• "Alla turca: allegretto"

1. Andante grazioso

Sonātes pirmā daļa “Andante grazioso” ir tēma un sešas variācijas.

Variācijas

skaņdarba kompozicionālā forma, ko veido tēmas un tās pārveidotu (variētu) atkārtojumu vienots izklāsts. Bahs ’Goldberga’ variācijas;

basso ostinato variācijas (16. gadsimts), kad virs basā atkārtotas vienbalsīgas tēmas augšējās balsīs skan dažādi pārveidojumi;

stingrā stila variācijas, kur tēmas pārveidojumi samērā tuvi; Haidns, Mocarts, Bēthovens;
1. saglabā tēmas taktu daudzumu, kadenču vietas un veidus
2. Nodalītas. Skaidra forma. Muzikālās domas pabeigtība. Katras variācijas ietvaros. Katra variācija ir viena formas vienība.

brīvās variācijas (romantiskās) tēma stipri transformējas; galvenokārt 19. gadsimtā un vēlāk. Elgars ‘Enigma‘ variācijas, Rahmaņinova variācijas par Paganīni tēmu
• Taktu skaits un kadences variētas;
• Tēma ir īsāka (4-8 taktis.), variācijas beigas nav skaidri uztveramas, formas vienības veidojas kā atsevišķu variāciju summa.



variācijas>> melodijas, ritma, harmonijas, .. žanra (uzValsi, uzTango) ,,




2. Menuetto

menuets: Izcelsme - franču menuet < menu ‘sīks, mazs’. Mazo solīšu ( pas menus ) deja. Sena franču riņķa deja 3/4 taktsmērā; šās dejas mūzika. Vēlāk menuets ieguva papildus nozīmi nevien deja, bet arī šīs dejas mūziku un tās ritms.


Menuets un trio. Trio ir kontrastējoša daļa, kas parādās starp diviem abiem menueta izklāstiem.

3. Alla turca: allegretto

rondo: Izcelsme - franču ’rondeau’. Tā ir mūzikas forma ar vairākkārt atkārtotu tēmu (refrēnu), kas mijas ar atšķirīgām epizodēm. Rondo izveidojies no senas rotaļu dziesmas, kurā solists dzied atsevišķus kupletus, bet pārējie dalībnieki pievienojas ar kopīgu refrēnu.
Populāra tendence tā laika Vīnē bija mūzika turku stilā. Šeit atdarinātā Turcijas militāro orķestru perkusīvā mūzika.

Netipiska, jo neviena daļa nav sonātes formā.
1.daļa ir tēma ar 6 variācijām. Tēmas melodija ir dziedoša 6/8 taktsmērā, līdzīga siciliānai, tuva Suzannas ārijai. Tās ir klasiskās stingrā stila variācijas ar ornamentālu tēmas skaņu apdziedāšanu, attīstību uz aizvien priecīgāku, dejiskāku un svinīgāko noskaņu, ko turpina nākamās daļas –
2.daļa menuets un
3.daļa – fināls (Alla turca). Šīs daļas pamatā ir kontrasts starp graciozo tēmu (a moll) un smagnējo, enerģisko piedziedājumu (A Dur).
Rondo forma – B A C A B A + coda!